piektdiena, 2011. gada 30. septembris

83. apciemot Alvi un Anitu

Šis punkts bija ļoti patīkams, un sen jau vajadzēja to īstenot. Saņēmu pat ielūgumu uz dzimšanas dienu, skaisti. Apvienoju visu vienā. Un tā es nonācu ģimenes lokā, tika svinēta Alvim 60 gadu jubileja. Man bija liels prieks tur atrasties. Jo mūsu tikšanās reizes ir ļoti retas.
Alvim un Anitai ir 6 bērni. Tas vien jau kaut ko nozīmē. Kaut vairāk būtu tādas kuplas ģimenes. Bērnībā ciemos braucām viens pie otra protams biežāk. Visi tagad esam izauguši, kur nu katrs dzīvo. Patīkama atkal redzēšanās. Bet tas nav viss. Alvis visiem par pārsteigumu bija sagādājis dāvanu sev un saviem viesiem. Bildē jau ir redzams, tas ir atjaunots traktors. Tas bija kaut kas neatkārtojams, Alvis ar Anitu abi pie viesiem ieradās sēžot uz traktora. Ak, mani tas arī aizkustināja. Bet tad, viesi varēja izbraukt ar traktoru. Man arī vajadzēja braukt. Bija kur atcerēties bērnību, kā esmu braukusi ar traktoru un strādājusi uz lauka. Man tās bija jaukas atmiņas tagad, jo tehnika man patika no bērnības. Labāk ņēmos ar traktoriem un mašīnām nekā ar lellēm.
Un tad jau sekoja sarunas starp viesiem, gājiens lauku pirtī, pelde dīķī...
Un tad jau griezām svētku torti, ko cepusi bija viena no meitām. Viss ēdiens viesībās bija no mājas pašu produktiem, mmm garšīgi.
Protams tagad tikai jāturpina mūsu tikšanās, ko esam arī darījuši. Alvis ar Anitu apciemoja arī mani. Man par to ir liels prieks. Turpinājums sekos.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru