Tas tik bija piedzīvojums! Mums bija meiteņu tusiņš, braucām ar velosipēdiem uz mežu gailenēs. Bet mūsu brauciens pārvērtās par šausmām... Sākums bija labs, dažas sēnes pat atradām, bet tad mums mežā sēņot pievienojās strauss! Pirmā bija sajūsma, bet tad strauss sāka mums tuvoties, un tad mūsu vidū izskanēja dažādas situācijas kas tagad notiks. Kā viņi knābj un kā sper ar savām kājām. Neviena no mums protams kaut ko tādu sajusts negribēja. Sapratām, ka no sēņošanas nekas mums nesanāks. Bet jāmēģina tikt no viņa prom, bet tas nebija nemaz iespējams, visur kur ejam mēs viņš nāk līdzi. Nelīdzēja arī mūsu velosipēdi, strauss skrien ātrāk nekā mēs varam pa mežu pabraukt. Mēs bijām pārbijušās ne pa jokam. Tai brīdī ,kad viņš man stāvēja tieši pretī un mūsu starpā bija velosipēds, es laikam pārstāju elpot, lai tikai nekas nenotiktu... Jo augums ir iespaidīgs, varētu teikt 2metri bez galvas!
Mūs izglāba kāda cita sēņotāja, kas parādījās. Strausa uzmanība tika pievērsta viņai, bet mēs ņēmām kājās pār pleciem un mukām krūmos...
Kaut ko tādu vairs piedzīvot nevēlos..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru