2. muzejs - Jūras muzejs Lietuvā

 Nākamais muzejs ir apmeklēts. Biju Lietuvā Jūras muzejā. Šeit esmu jau atkārtoti. Bildēs redzamas man lietas, kas iepatikās visvairāk. Protams tur bija vēl daudz ko apskatīt, ko arī izdarīju. Bet pēc plāna vajadzēja man redzēt arī delfīnu šovu, bet izrādījās visa tā māja bija slēgta uz rekonstrukciju. Diemžēl man nepaveicās. Bet būs iespēja uz šo vietu aizbraukt atkārtoti.
Muzejs domāts un ir interesants gan bērniem gan viņu vecākiem. Interesanta ir arī piekļūšana muzejam - ar prāmi. Kopā viss izvērtās skaistā piedzīvojumā.

83. apciemot Alvi un Anitu

Šis punkts bija ļoti patīkams, un sen jau vajadzēja to īstenot. Saņēmu pat ielūgumu uz dzimšanas dienu, skaisti. Apvienoju visu vienā. Un tā es nonācu ģimenes lokā, tika svinēta Alvim 60 gadu jubileja. Man bija liels prieks tur atrasties. Jo mūsu tikšanās reizes ir ļoti retas.
Alvim un Anitai ir 6 bērni. Tas vien jau kaut ko nozīmē. Kaut vairāk būtu tādas kuplas ģimenes. Bērnībā ciemos braucām viens pie otra protams biežāk. Visi tagad esam izauguši, kur nu katrs dzīvo. Patīkama atkal redzēšanās. Bet tas nav viss. Alvis visiem par pārsteigumu bija sagādājis dāvanu sev un saviem viesiem. Bildē jau ir redzams, tas ir atjaunots traktors. Tas bija kaut kas neatkārtojams, Alvis ar Anitu abi pie viesiem ieradās sēžot uz traktora. Ak, mani tas arī aizkustināja. Bet tad, viesi varēja izbraukt ar traktoru. Man arī vajadzēja braukt. Bija kur atcerēties bērnību, kā esmu braukusi ar traktoru un strādājusi uz lauka. Man tās bija jaukas atmiņas tagad, jo tehnika man patika no bērnības. Labāk ņēmos ar traktoriem un mašīnām nekā ar lellēm.
Un tad jau sekoja sarunas starp viesiem, gājiens lauku pirtī, pelde dīķī...
Un tad jau griezām svētku torti, ko cepusi bija viena no meitām. Viss ēdiens viesībās bija no mājas pašu produktiem, mmm garšīgi.
Protams tagad tikai jāturpina mūsu tikšanās, ko esam arī darījuši. Alvis ar Anitu apciemoja arī mani. Man par to ir liels prieks. Turpinājums sekos.

2. muzejs - Līgatnes bunkurs

Bijām Līgatnes bunkuros! Vispār jau interesanti. Vieta tiem kam interesē padomju laiks un ir nostaļģija pēc tā, un kas to ir piedzīvojuši. Nav nekāda spožuma un ārprāta tajā visā. Biju gaidījusi kaut ko vairāk, bet tagad pēc laika, saprotu, ka redzētais bija to vērts. Gide stāsta daudz un plaši par šo vietu, ir mazliet baisi, slepenība, bunkurs, pazeme...un protams pusdienas bunkurā, no vecajiem traukiem. Mums tika pelmeņi, jauki. Iesaku arī citiem izmēģināt.

31. dzīvnieki - strauss

Tas tik bija piedzīvojums! Mums bija meiteņu tusiņš, braucām ar velosipēdiem uz mežu gailenēs. Bet mūsu brauciens pārvērtās par šausmām... Sākums bija labs, dažas sēnes pat atradām, bet tad mums mežā sēņot pievienojās strauss! Pirmā bija sajūsma, bet tad strauss sāka mums tuvoties, un tad mūsu vidū izskanēja dažādas situācijas kas tagad notiks. Kā viņi knābj un kā sper ar savām kājām. Neviena no mums protams kaut ko tādu sajusts negribēja. Sapratām, ka no sēņošanas nekas mums nesanāks. Bet jāmēģina tikt no viņa prom, bet tas nebija nemaz iespējams, visur kur ejam mēs viņš nāk līdzi. Nelīdzēja arī mūsu velosipēdi, strauss skrien ātrāk nekā mēs varam pa mežu pabraukt. Mēs bijām pārbijušās ne pa jokam. Tai brīdī ,kad viņš man stāvēja tieši pretī un mūsu starpā bija velosipēds, es laikam pārstāju elpot, lai tikai nekas nenotiktu... Jo augums ir iespaidīgs, varētu teikt 2metri bez galvas!
Mūs izglāba kāda cita sēņotāja, kas parādījās. Strausa uzmanība tika pievērsta viņai, bet mēs ņēmām kājās pār pleciem un mukām krūmos...
Kaut ko tādu vairs piedzīvot nevēlos..

13.ceļazīmes - Valdlauči, Kekava, Iecava, Bauska