pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

4. kino - 2 filma

I Dont Know How She Doas It (2011) - biju uz kinoteātri, nu jau kādu laiku atpakaļ, bet rakstu tikai tagad.
Par filmu tikai priecājos, man filma patika, jo viegla. Sieviete kas dara 100 darbus vienlaikus. Pareizi vai nepareizi, katram savs.

filmas - 8 turpinājums

8. Fast Five (2011)
7. True Grit (2010)
6. Paul (2011)
5. The Debt (2010) - smaga filma, bet aizrauj.
4. Tirza (2010)
3. Role Models (2008) - smieklīga un viegla.
2. We Own The Night (2007) - narkotikas, uzdzīve un policija.
1. Nasha Rasha - smieklīgi

sestdiena, 2011. gada 8. oktobris

filmas - 7 turpinājums


Sen nebiju rakstījusi par filmām ko esmu noskatījusies. Vairākas jau esmu aizmirsusi pierakstīt... Bet te atkal neliels ieskats.
28. White Oleander(2002) – nav no vieglajām filmām.
27. Chasing Liberty(2004) – jauniešu filma
26. Sanctum(2011) – interesants piedzīvojums, trakajiem pieder pasaule.
25. Loving This Way
24. Imagine Me & You(2005)
23. Hereafter(2010)
22. Something Borrowed(2011) – meiteņu saldā filma, ar skaistām un laimīgām beigām.
21. The Lake House(2006) – mazliet dīvaina, bet laikam meiteņu filma, mīlestība un neziņa.
20. Love Actually(2003)
19. The Guitar(2008)
18. Something's Gotta Give(2003)
17. Cleaner(2007) – interesants sižets, ir par ko padomāt, un ir arī tādi pakalpojumu sniedzēji.
16. Edges Of The Lord(2001) – smaga filma par vēsturi un bērniem.
15. Must Love Dogs(2005) – meiteņu saldā filma, mīļa.
14. Your Highness(2011) – man tā ir pasaku filma, noskatījos, bet labāk nē.
13. Mystic River(2003) – smaga filma, kā viens tavs bērnības solis izmaina visu tavu dzīvi.
12. Prom(2011) – jauniešu attiecības, mīlestība, viegla vakara filma.
11. Sunset limited(2011) – šo filmu iesāku skatīties, bet līdz galam nesanāk. Nav mana un nesaprotu.
10. Son Of Rambow(2007)
9. New In Town(2009) – jauka svētdienas vakara filma, par meiteni, kas nokļūst citā vidē un kā vietējie cilvēki viņu iemīl...

ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

31. dzīvnieki - sienāzis, skarabejs

 Sienāzis kādā vasaras dienā mani apciemoja ielecot pa logu, nu ļoti smuks eksemplārs, nācās taisīt šim foto sesiju. Bez glāzes nevarēja iztikt, jo es netiku līdzi ar foto aparātu viņa izlēcieniem.
Otrs eksemplārs parādās ik pa laikam mājās...es viņus saucu par skarabejiem. Tas vārds ir ļoti atbilstošs šīm vabolēm. Nepatīkas un viss.

piektdiena, 2011. gada 30. septembris

2. muzejs - Jūras muzejs Lietuvā

 Nākamais muzejs ir apmeklēts. Biju Lietuvā Jūras muzejā. Šeit esmu jau atkārtoti. Bildēs redzamas man lietas, kas iepatikās visvairāk. Protams tur bija vēl daudz ko apskatīt, ko arī izdarīju. Bet pēc plāna vajadzēja man redzēt arī delfīnu šovu, bet izrādījās visa tā māja bija slēgta uz rekonstrukciju. Diemžēl man nepaveicās. Bet būs iespēja uz šo vietu aizbraukt atkārtoti.
Muzejs domāts un ir interesants gan bērniem gan viņu vecākiem. Interesanta ir arī piekļūšana muzejam - ar prāmi. Kopā viss izvērtās skaistā piedzīvojumā.

83. apciemot Alvi un Anitu

Šis punkts bija ļoti patīkams, un sen jau vajadzēja to īstenot. Saņēmu pat ielūgumu uz dzimšanas dienu, skaisti. Apvienoju visu vienā. Un tā es nonācu ģimenes lokā, tika svinēta Alvim 60 gadu jubileja. Man bija liels prieks tur atrasties. Jo mūsu tikšanās reizes ir ļoti retas.
Alvim un Anitai ir 6 bērni. Tas vien jau kaut ko nozīmē. Kaut vairāk būtu tādas kuplas ģimenes. Bērnībā ciemos braucām viens pie otra protams biežāk. Visi tagad esam izauguši, kur nu katrs dzīvo. Patīkama atkal redzēšanās. Bet tas nav viss. Alvis visiem par pārsteigumu bija sagādājis dāvanu sev un saviem viesiem. Bildē jau ir redzams, tas ir atjaunots traktors. Tas bija kaut kas neatkārtojams, Alvis ar Anitu abi pie viesiem ieradās sēžot uz traktora. Ak, mani tas arī aizkustināja. Bet tad, viesi varēja izbraukt ar traktoru. Man arī vajadzēja braukt. Bija kur atcerēties bērnību, kā esmu braukusi ar traktoru un strādājusi uz lauka. Man tās bija jaukas atmiņas tagad, jo tehnika man patika no bērnības. Labāk ņēmos ar traktoriem un mašīnām nekā ar lellēm.
Un tad jau sekoja sarunas starp viesiem, gājiens lauku pirtī, pelde dīķī...
Un tad jau griezām svētku torti, ko cepusi bija viena no meitām. Viss ēdiens viesībās bija no mājas pašu produktiem, mmm garšīgi.
Protams tagad tikai jāturpina mūsu tikšanās, ko esam arī darījuši. Alvis ar Anitu apciemoja arī mani. Man par to ir liels prieks. Turpinājums sekos.

svētdiena, 2011. gada 25. septembris

2. muzejs - Līgatnes bunkurs

Bijām Līgatnes bunkuros! Vispār jau interesanti. Vieta tiem kam interesē padomju laiks un ir nostaļģija pēc tā, un kas to ir piedzīvojuši. Nav nekāda spožuma un ārprāta tajā visā. Biju gaidījusi kaut ko vairāk, bet tagad pēc laika, saprotu, ka redzētais bija to vērts. Gide stāsta daudz un plaši par šo vietu, ir mazliet baisi, slepenība, bunkurs, pazeme...un protams pusdienas bunkurā, no vecajiem traukiem. Mums tika pelmeņi, jauki. Iesaku arī citiem izmēģināt.

31. dzīvnieki - strauss

Tas tik bija piedzīvojums! Mums bija meiteņu tusiņš, braucām ar velosipēdiem uz mežu gailenēs. Bet mūsu brauciens pārvērtās par šausmām... Sākums bija labs, dažas sēnes pat atradām, bet tad mums mežā sēņot pievienojās strauss! Pirmā bija sajūsma, bet tad strauss sāka mums tuvoties, un tad mūsu vidū izskanēja dažādas situācijas kas tagad notiks. Kā viņi knābj un kā sper ar savām kājām. Neviena no mums protams kaut ko tādu sajusts negribēja. Sapratām, ka no sēņošanas nekas mums nesanāks. Bet jāmēģina tikt no viņa prom, bet tas nebija nemaz iespējams, visur kur ejam mēs viņš nāk līdzi. Nelīdzēja arī mūsu velosipēdi, strauss skrien ātrāk nekā mēs varam pa mežu pabraukt. Mēs bijām pārbijušās ne pa jokam. Tai brīdī ,kad viņš man stāvēja tieši pretī un mūsu starpā bija velosipēds, es laikam pārstāju elpot, lai tikai nekas nenotiktu... Jo augums ir iespaidīgs, varētu teikt 2metri bez galvas!
Mūs izglāba kāda cita sēņotāja, kas parādījās. Strausa uzmanība tika pievērsta viņai, bet mēs ņēmām kājās pār pleciem un mukām krūmos...
Kaut ko tādu vairs piedzīvot nevēlos..

13.ceļazīmes - Valdlauči, Kekava, Iecava, Bauska