Esmu pabijusi arī teātrī , abas reizes gan teātra biļetes bija dāvinātas. Tas labi, jo pašai nesanāk.
Abas izrādes Nacionālajā teātrī. Sākšu ar ziemas stāstu par Holandi - Sudraba slidas. Stāsts par kādu nabadzīgu ģimeni un viņu slimo tēvu. Aizsalušie Holandes kanāli un trakā slidošana, sacensības. Stāsts par cilvēkmīlestību, nabadzību, sirsnību un rūpēm vienam par otru.
Pēc tām sekoja nākamais brauciens uz teātra izrādi Tikai tā. Izrādes dienā bija šausmīgs aukstums -30 grādi. Dēļ aukstā laikā neko negribējās, taču bija to vērts. Smējos līdz asarām un dziedāju līdzi. Tik sen nebiju dzirdējusi tik daudz vecās labās latviešu dziesmas. Likās jau vienu brīdi, ka esmu atgriezusies bērnībā. Tad šīs dziesmas dzirdēju bieži un mācēju vārdus. Izrāde izklaidei, bet arī tādu vajag. Laiks paskrēja nemanot, un gribējās dzirdēt dziesmas vēl un vēl.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru