13.ceļazīmes - daudz - 32

 Šeit būs ceļazīmju apkopojums. Pavisam kopā 32 gab. Dažās vietās tika pabūts ilgāk, citās tikai garām braucot.Bet interesanti bija visās.

85. Papes dabas parks

Mazliet informācija no Papes mājas lapas 

Dabas parks „Pape”
Dabas parks aizņem 51777 ha un tas atrodas pašā Latvijas DR stūrī Rucavas un Nīcas novados. Parka kodolu veido Papes ezers – 12 km2 liels un 0,3 m dziļš piekrastes lagūnveida ezers un Nidas purvs ar tiem pieguļošajām teritorijām.

Teritorijas raksturojums.Kopējā platība: 51777 ha
Teritorija sadalīta 3 funkcionālajās zonās:
1. Lieguma zona (5663 ha) ir izveidota, lai saglabātu Nidas purva, piejūras augsto kāpu un Papes ezera dabas daudzveidību un ekosistēmas.
2. Dabas parka zona (44733 ha) ir izveidota kā buferzona lieguma zonas labākai aizsardzībai. Zonā, saskaņā ar dabas aizsardzības plānu, veic dabas apsaimniekošanas pasākumus un saimniecisko darbību. Dabas parka zona jūrā no piekrastes līdz 30m izobatei ir izveidota, lai aizsargātu putniem nozīmīgās vietas dabas parka jūras piekrastē.
3. Neitrālā zona (1381 ha) ir izveidota, lai saglabātu Baltijas jūras piekrastes zvejniekciemu raksturīgo ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības, un nodrošinātu to ilgtspējīgu attīstību.

 Nokļūt Papē gribēju jau sen. Vienu gadu tikām līdz Liepājai, bet līdz Papei tā arī neaizbraucām. Šoreiz Papē nokļuvām, bet arī uz ļoti mazu laiku.

Diemžēl nepaspējām izbaudīt visu kas tur atrodas. Mums bija līdzi velosipēdi. Gribējām apbraukt apkārt Papes ezeram, bet tas mums nesanāca. Tā arī īsti nesapratām kur tad atrodas tas velosipēdistu ceļš, nebija norādes. Protams mēģinājām paši ceļu atrast, taču neveiksmīgi. Kad bijām nobraukuši īstā ceļa meklējumos jau vairākus kilometrus, sapratu, ka mums to neatrast. Tas mani protams sarūgtināja. Braukšana bija grūta, daudzās vietās tīrās smiltis, kas mani piebeidza. Varbūt būtu vēl mēģinājuši kaut kur braukt, bet tas nebija iespējams ODU dēļ. Tie tur ir mežonīgi. Pirms braukšanas izmantojām spēcīgu pret odu līdzekli, taču tas nelīdzēja nemaz. Neko tādu nebiju vēl redzējusi, vesels mākonis man bija sejā kā nokāpu no velo. Man sākās panika... Diemžēl  nācās braukt atpakaļ uz naktsmītnēm. Tā kā norāžu nebija, protams visus līkumus neatcerējos kur biju braukusi, un es apmaldījos.

 Visa tā rezultātā tiku līdz jūras krastam kur ieraudzīju tālumā bāku. Tas bija vareni. Protams devos pie jūras un pa krastu gāju pie bākas. Tad jau bija pienācis arī saules riets, tas notika tik ātri. Mazais izbrauciens pa Papes ciemu beidzās, jo saule aizgāja gulēt un arī man vajadzēja doties pie miera. Jo nākamajā dienā bija jāturpina ceļš uz Kuršu kāpu Lietuvā, kas bija mūsu galamērķis.
Jā Papē bijām vienu vakaru, jo ļoti vēlu atbraucām. Vēl nedaudz Papes no rīta un tad prom. Secinājums - noteikti jāieplāno vairāk laika visa apskatei. Mums gan nebija plānā tur ilgi uzkavēties, bet to laiku ko tur pavadījām atcerēšos ar dažādām atmiņām. Bija labas un ne tik labas lietas, bet šoreiz tikai par labo. Varbūt kādreiz tomēr apbraukšu arī apkārt ezeram, varbūt varbūt...

31. dzīvnieki - gliemezis, zirnekļi, sivēns, kuilis, gailis

 Akmeņkaļa Ivara Feldberga darbus ieraudzīju Siguldā Latvijas Stādu parādē šogad. Kaut ko tādu gribētu arī savā mājas dārzā. Skaisti.

14. nofotogrāfēt 50 bākas - 3 bākas

Šis punkts laikam būs grūti izpildāms. Bet nekas, mēģināšu visu izdarīt.
Vispār jau pēdējais laiks ir bijis ražens. Šoreiz satikusi esmu trīs bākas!
Pirmā atrodas Papē, atrasta tika pavisam nejauši, cik priecīga biju to ieraugot pa gabalu. Pie bākas tika sagaidīts arī saulriets, tas bija skaits!
Pārējās divas tika sastaptas Lietuvā Kuršu kāpā Nidas ciematā. Šī vieta nu gan ir skaista,  ja kas latviešu tur ir ļoti maz. Šeit atpūšas pārsvarā  paši lietuvieši.  Bākas bija izmēros mazākas, netālu vienu no otras un netālu no Kuršu kāpas.
Turpināšu meklēt pārējās bākas!

21.nobraukt ar riteni 101 kilometru - turpinājums Talsos

Ir pagājis nākamais Trek Philips MTB maratona 4 posms Talsos Kamparkalnā. Turpinājums tomēr seko manam mērķim nobraukt 101 km. Ir sācies trakums, nav vairs miera bez braukšanas.
3. jūlijā biju jau nākamajās sacensībās Talsos. Šeit man ļoti patika. Pirms biju sabiedēta par šo vietu. Braucot domāju, kad nu reiz būs tas trakums, bet nekā. Visvairāk jau nepatika braukt pa pļavu un kratīties - tas ir briesmīgi. Bet viss pārējais bija ļoti labi. Nu jau mana pašsajūta arī bija labāka nekā pirmajā braucienā Apē. Laiks bija vienkārši perfekts. Necepināja saule un nelija lietus.
Nākamais mērķis - tik braukt kārtīgā lietū, bet gan jau sanāks.
Pa vidu braucienam kādu laiku kopā braucām ar ar kādu kungu. Jā tiešām kungu, kad nedaudz parunājām atklājās, ka viņš jau brauc vairākus gadus un ir jau sasniedzis 70 gadus! Tas nu gan ir vienreizēji, kaut arī man vēl 70 gados gribētos un būtu pa spēkam piedalīties sacensībās. Kopā braukt ir jautrāk.

Beigu nobrauciens ļoti labs, un tad sekoja kalnā brauciens - vai pareizāk sakot gājiens. Par šo es domāju ļoti bieži brauciena laikā. Kā būs vai būšu spējīga uziet kalnā, kur nu vēl uzbraukt!. Bet šeit es pārsteidzu pati sevi! Nu protams, ka uzbraukt man neizdevās, bet kādu daļu uzbraucu gan. Bet ar kājām iet nemaz nebija tik traki, un labi ka tā. Tad jau būtu kauns pa visu seju, visu nobraucu, bet kalnā netieku. Nekas visu nevar gribēt uzreiz, gan pienāks tā diena, kad arī man tas būs pa spēkam.
Tikai ar labām domām un emocijām tagad atcerēšos Talsus un Kamparkalnu.
Tā nu lēnām tuvojos savam mērķim - vienā dienā nobraukt 101 km. Cerams, tas notiks pavisam drīzzzz.