Neliels ieskats par šo vietu no vēstures. No 18. līdz 19. gadsimtam Allažu muižā bijušas ādu, cukura manufaktūras, degvīna, vara un stikla fabrikas. 1823. gadā te sāka ražot Allažu ķimeli. Muižas brūzis bija neliels, tomēr produkcijas apjoms bijis pamatīgs – ap 600 pudelēm dienā.
Saglabājusies 1801. gadā celtā muižas ūdensdzirnavu ēka, muižas parks 10,6 hektāru platībā ar 13 introducētu koku un krūmu sugām.
Parkā izveidota piemiņas vieta 2. pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem. Allažmuižā pie "Ezerkalnu" mājām atrodas zviedru valdīšanas laiku liecinieces - baznīcas drupas.
Muižas īpašnieks Otto Blankenhāgens 1843. gadā uzsāka vēlāk pasaules atzinību iemantojušā liķiera (Allasch kummel) ražošanu. Baronu dzimtai tai laikā Allažos piederēja ne tikai lauki un lopi, bet bija arī stikla rūpnīca (tautā vēl saglabājies vietas nosaukums "Glāzšķūnis"), kurā gatavotas arī tumši zaļas stikla pudeles. Spirts esot vests no Sējas vai Mores brūžiem, bet cukurs - no Rīgas. Ķimenes esot kaltētas Cēskalnu rijas krāsnīs. Īsto Ķimeļa recepti esot zinājis tikai pats Blankenhāgens, bet receptes pamatā esot degvīns, ko ieguva, tvaicējot ķimeņu sēklas kopā ar spirtu, kam pievienoja nedaudz cukura un ķimeņu ēteriskās eļļas. Barons pilnīgā vientulībā pievienojis brūvējumam viņam vien zināmu sastāvu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru