ceturtdiena, 2011. gada 21. aprīlis

13.ceļazīmes - Ropaži, Dzelzs puisis


Ropažu nosaukums, iespējams, ir cēlies no līvu vārda "Roudōpois", kas latviski nozīmē "dzelzs puisis" un vedina domāt, ka aizvēsturiskajos laikos šeit iegūta purva rūda dzelzs kausēšanai. Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novada centrs. Ropaži atrodas Lielās Juglas kreisajā krastā, cauri ciemam iet reģionālais ceļš P10Inčukalns-Ropaži-Ikšķile). Attālums līdz Ogrei ir 23 km, līdz Rīgai - 34 km. Lielās Juglas krastā atrodas parks ar estrādi, pilsdrupas, novada pašvaldības ēka. Vēl ciemā atrodas luterāņu baznīca, Ropažu vidusskola, sporta komplekss, bibliotēka, vairāki veikali, degvielas uzpildes stacija, vairākas piemiņas vietas.

31. dzīvnieki - vardes

Skat nākamais man jau gatavs, vispār man nemaz neticas kur es to visu atrodu. Pagājušās brīvdienās no vardēm bija trakums. Pie mājas mums ir dīķis, un pavasaros vardes tur ir melnais tūkstotis. Sākās kurkstēšana un tad tik aiziet seksiņš. Tad seko trakais kurkuļu laiks, to vēl nobildēšu vēlāk, noteikti parādīšu. Un tā brīvdienās vardēm bija lielais kopā sanākšanas laiks, visas leca tik uz dīķa pusi, skats bija ļoti interesants. Dažas bija satikušās jau pa ceļam un uz dīķi jau devās kopā viena otrai mugurā. No visām malām varēja redzēt varžu tuvošanos.
Vasarā pēc visa šitā pavasara tusiņa mums ir kārtīgs varžu koris, kāds ir troksnis! Gulēt pie atvērta loga nav iespējams!!!
Atradu vēl kādus ticējumus par vardēm - ja pirmo vardi pavasarī redz sausā vietā - būs sausa vasara, ja slapjā vietā - būs slapja vasara. Ja pavasarī daudz krupju - būs sausa vasara, ja daudz vardes - būs slapja vasara.
Tā kā pie manis vardes ir gan sausumā gan ūdenī, tad vasara būs gan sausa gan slapja, bet to jau vēl redzēsim.

svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

31. dzīvnieki - pīle

Šeit jau nākamais  - pīle. Šī bija ļoti droša, protams gaidīja kaut ko ēdamu, bet es tikai fotogrāfēju. Aizgāja viņa neapmierināta, bet cerību nebija zaudējusi, kad pēc laika atkal bija klāt...Skaista gan.

svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

31. dzīvnieki - sila ķirzaka

Tas nu gan bija atradums, bijām mežā un skat. Pēc informācijas internetā atradu arī pareizo nosaukumu. Un vēl šī ķirzaku suga ir aizsargājama. Cik viņa bija mierīga, laikam jau izlikās par beigtu, lai tikai neaiztiek.
Sila ķirzakas parasti uzturas sausās, saulainās piekalnēs, izcirtumos, mežmalās, akmeņu kaudzēs, krūmājos, ceļu un dzelzceļu malās, bet to var novērot arī ūdeņu tuvumā. Kopā ar asti sila ķirzaka var sasniegt 20 cm garumu. Ļoti uzmanīgs dzīvnieks. Parasti uzturas paslēptuves tuvumā. Briesmu gadījumā var nomest asti, tā ataug no jauna. Aktīva dienā. No rīta mēdz sildīties saulē un tikai tad dodas medībās. Pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, galvenokārt kukaiņiem, arī zirnekļiem, tārpiem un gliemjiem. Ziemu pavada vasaras alā, aiztaisot to ar lapām un zemi. Sila ķirzakas sastopamas samērā bieži, tomēr to izplatība Latvijā ir nevienmērīga, tāpēc suga iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā (4. kategorijā), kā arī MK aizsargājamo sugu sarakstā.

14.ceļazīmes - Mazsalaca

Šī vieta ir ļoti bagāta.
Mazsalacas novada teritorija atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā.
Tas var lepoties ar lielu augu, dzīvnieku un putnu daudzveidību.
Šeit savas brīvdienas interesanti var pavadīt ģimenes, putnu vērotāji, fotomedību cienītāji un vienkārši dabas mīļotāji.
Mazsalacas novada krāšņums noteikti ir saistāms ar Salacas upi, kas uz jūru aiznes lielu daļu Ziemeļlatvijas ūdeņus un nogrimušās Burtnieku pils noslēpumus. Skaistāķā vieta ko vajadzētu apmeklēt ir Skaņā kalna dabas parks. Tur esmu bijusi vairākas reizes. Lieliska vieta kur pavadīt brīvdienas ģimenei ar bērniem. Būs kur izskrieties un ko redzēt.

14.ceļazīmes - Tumšupe

Apdzīvota vieta Ropažu novadā. Tumšupē un tās apkārtnē dzīvo apmēram 450 cilvēku. Informācija par šo vietu ir ļoti skopa.  Ceļā malā ir zvēraudzētava, kas nodrošina vietējiem darbu. Pārējie strādā Ropažos vai Rīgā. Iebraucot Tumšupē  no Rīgas puses labajā pusē ir kāda neliela māja, kas man ļoti atgādina raganas pasaku māju. Vēl tikai vajadzētu šo māju uzlikt uz kājas, un viss būtu kā pasakā.

sestdiena, 2011. gada 9. aprīlis

31. dzīvnieki - kaķis

 Biju jau aizmirsusi par šādu punktu un apņemšanos. Taču tagad gribētu pamainīt veicamo darbu. 101 dzīvnieku bildi diez vai man vajag. Interesantāk būtu kaut kas līdzīgs šai bildei. Bildes no dažādām situācijām mīļām, jautrām vai ekstrēmām.
Šādi atpūšas mana kaķene, staba galā, kur neviens netiek klāt, vienmēr sausas kājas, visu redz un kontrolē. Tas gan viņai ir tāds jaunums sēdēt staba galā. Bet vēl laba pastaiga ir pa mājas jumtu. Pirmo reizi ieraugot likās jau šausmas, kā viņa tiks lejā. Bet viss ir kārtībā. Kaķim patīk staigāt kur pašam patīk. Domāju turpinājums sekos...

14.ceļazīmes - Rīga

Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.
Pilsēta, kas ir  mana darba vieta jau vairākus gadus.Šo zīmi redzu gandrīz katru dienu. Šeit sākas sapņi, lielās cerības, apņemšanās, izaugsme un arī vilšanās... Rīgā ir viss ko varam vēlēties.

14.ceļazīmes - Garkalne

Bilde tapusi pirms nedēļas, tagad jau sniega tur vairs nav, bet ir sākušies plūdi. Pavasaris beidzot ir klāt.
Bet kas interesants ir šajā vietā?
Atradu informāciju, ka Garkalnes novads izveidots 2006. gadā.  Iedzīvotāju skaits vairāk nekā 7000. Robežojas ar pieciem pagastiem un Rīgu.
Garkalnes novads atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Augstākais punkts ir Buļļu kalns (32,3 m).
Galvenās upes ir Lielā Jugla, Mazā Jugla (kā robežupe starp Garkalnes novadu un Stopiņu novadu), Krievupe, Jugla, nelielā upes posmā Tumšupe. Lielākie ezeri novadā ir Lielais Baltezers, Langstiņu ezers, Lielais Jūgezers, Mālezers un Upesciema dīķi. Novada austrumu daļā atrodas Maltuves purvs.

svētdiena, 2011. gada 3. aprīlis

filmas - turpinājums 5


Nākamās saraksts ir gatavs. Drīz mans lielais darbs ar filmu skatīšanos būs beidzies.
Bet noteikti turpināšu to darīt, jo tā ir  iespēja uzzināt
44. The History Boys (2006) – pārdomu pilna filma, vai tiešām tā kāds spēj mācīt un pieņemt.
43. Yours Mine And Ours (2005) - pilna māja bērniem un pārdomas kas svarīgāks, viegla filma, bet ja tā būtu dzīva, tad noteikti grūti,bet skaisti.
42. 27 Dresses (2008) - man ļoti patika viss.Tā kā man ir ļoti tuva kāzu tēma, tad filma bija domāta man. Protams, filmā viss ir ne tikai par kāzām.
 41. What Happens In Vegas (2008) - komēdija, filma diezgan paredzama, viegla, patika. Beigas ar pārdomām.
40. Management (2008) - viss sākās ar dupsīti, patikšanu. Mierīga filma, kur visam jānotiek tā kā jānotiek. Šeit der vārdi - sirdij nepavēlēsi.
39. Tornado Valley (2009) - problēmas, kas mums nav. Filma ko var sasaistīt ar Japānu, liela sāpe, kas izmaina visu tavu dzīvi.
38. Mr. Magorium Wonder Emporium (2007) - krāšņa filma, pasakaina filma.
 37. The Rebound (2009) - lielā mīla, viss sākās nejauši, bet beigās bija jānotiek tam, kam vajadzēja būt jau pašā sākumā. Skaisti aktieri, man patika viss.
36. The Mechanic (2011) - filma par šaušanos, bet man patika, jo galvenajā lomā aktieris Jason Statham.
35. The Kite Runner (2007) - filma ar vardarbības skatiem, man palika trauma. Iesaku noskatīties, raudamais gabals. Filma ar ilgu pēcgaršu.

sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis

14.ceļazīmes - Allaži



Skaistākās vietas Allažos! Šeit ir tik daudz apskates vietas. Būs iespēja atgriezties vēl un vēl.
Černausku kultakmens - mežā pie neliela ceļa līkuma, pa taciņu ejot simts metrus, atrodams lielākais Rīgas rajona laukakmens Černausku jeb Ezernieku dižakmens. Tas ir 1,7 metru augsts, tā apkārtmērs ir 16,7 metri. Laukakmens virspusē ir iedobums ar senām uguns darbības pēdām. Vēsturiskos avotos šis akmens minēts jau 1739. gadā kā Lielais akmens, pie kura zemnieki vairākus gadsimtus likuši ziedojumus saviem dieviem. Tautas dziednieki atzinuši, ka Allažu dabas takās ir vairākas vietas, kur ir īpaši labvēlīga enerģētiska iedarbība, arī pie Černausku akmens.
Ezernieku karsta kritenes - zemes iegruvumi (aptuveni1-6 m dziļumā, 3-10 m diametrā), kas veidojas vietās, kur pazemes ūdeņi izskalojuši ģipsi, pazemes slāņos izveidojot tukšumus. Karsta procesos radušās gravas, piltuvveida kritenes un pat divi ezeri. Linezers reizēm uzvedas pavisam dīvaini – tas mēdz daļēji vai pilnībā aiziet pazemē.
Mazie Kangari - 7 km gara pauguru virkne, kas vaļņa veidā stiepjas cauri purvainam apvidum. Pauguri veidoti no grants un oļiem senā ledāja plaisās. Vietām pauguru virknē ir redzamas 40 - 60 m garas, 15 - 20 m platas un ap 4 m dziļas bedres, kas izveidojušās izkūstot apbērtajiem ledus gabaliem. Mazo Kangaru augstums ir 90 m virs jūras līmeņa un 17,5 m virs apkārtnes. Pa vaļņa virsotni iet ceļš. Pauguru teritorijā ir izveidots kompleksais dabas liegums "Mazie Kangari" 340 ha platībā.
Kaļķu gravas (Mežmuižas) avoti -teiksmainajā Kaļķugravā, kur atsedzas Baltijas Ledus ezera senkrasts, iztek 7 - 14 avoti atkarībā no ūdens daudzuma. Saplūstot vienā kaskādē, tie izveido nelielo Dzirnavezeriņu, kuram ūdens ir ļoti dzidrs un caurspīdīgs. Tā dziļumā vērojama devona laikmeta zilganā glūda. Kādreiz, kad vēl griezās Kaļķugravas dzirnavu ūdensrats un kad gleznainajās no Latvijas šūnakmens celtajās dzirnavās mala visi gaņģi un tur atpūtās tēlnieks Teodors Zaļkalns, Allažu Kaļķugravas deviņi avoti tecēja pāri ūdensratam. Tagad tie ir Mežmuižas septiņavoti. Arī tagad tie satek ieplakā un veido strautu. Avotu spēks kalpo skaistumam, bet ticējums vēsta, ka ikkatra avota ūdens ir dziedniecisks.
Allažu baznīca - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1926.gadā, arhitekts Pauls Kundziņš. Padomju gados baznīcā bija ēdnīca, vēlāk noliktava… Šobrīd pilnība atjaunota. Liepu alejas galā atrodas Allažu kapi. Kapliča būvēta no Allažu šūnakmens (1853.g).
Saknīšu – Atvasīšu lībiešu uzkalniņkapi -11. - 12.gadsimta kapulaukā ir 102 lībiešu uzkalniņkapi.

14.ceļazīmes - Allažmuiža


Neliels ieskats par šo vietu no vēstures.
No 18. līdz 19. gadsimtam Allažu muižā bijušas ādu, cukura manufaktūras, degvīna, vara un stikla fabrikas. 1823. gadā te sāka ražot Allažu ķimeli. Muižas brūzis bija neliels, tomēr produkcijas apjoms bijis pamatīgs – ap 600 pudelēm dienā.
Saglabājusies 1801. gadā celtā muižas ūdensdzirnavu ēka, muižas parks 10,6 hektāru platībā ar 13 introducētu koku un krūmu sugām.
Parkā izveidota piemiņas vieta 2. pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem. Allažmuižā pie "Ezerkalnu" mājām atrodas zviedru valdīšanas laiku liecinieces - baznīcas drupas.
Muižas īpašnieks Otto Blankenhāgens 1843. gadā uzsāka vēlāk pasaules atzinību iemantojušā liķiera (Allasch kummel) ražošanu. Baronu dzimtai tai laikā Allažos piederēja ne tikai lauki un lopi, bet bija arī stikla rūpnīca (tautā vēl saglabājies vietas nosaukums "Glāzšķūnis"), kurā gatavotas arī tumši zaļas stikla pudeles. Spirts esot vests no Sējas vai Mores brūžiem, bet cukurs - no Rīgas. Ķimenes esot kaltētas Cēskalnu rijas krāsnīs. Īsto Ķimeļa recepti esot zinājis tikai pats Blankenhāgens, bet receptes pamatā esot degvīns, ko ieguva, tvaicējot ķimeņu sēklas kopā ar spirtu, kam pievienoja nedaudz cukura un ķimeņu ēteriskās eļļas. Barons pilnīgā vientulībā pievienojis brūvējumam viņam vien zināmu sastāvu.

6. Opera - Putnu opera

Biļetes uz operu uzdāvināju  10 gadu jubilejā puikam.
Mums pavasarī visiem ir dzimšanas dienas un varējām kopīgi nosvinēt. Uz šo operu gribēju aiziet jau sen atpakaļ.  Bet laiks tā skrien, no operas pirmizrādes jau pagājuši 11 gadi. Tas ir neticami. Bet tas nekas, labāk vēlāk nekā nekad. Mans favorīts izrādē  bija suns Džips, laikam suņu tēma man ļoti tuva.
M.Zālītes librets "Putnu operai" tapis 1997.gadā un veidots, izmantojot H.Loftinga pazīstamo grāmatu motīvus un varoņus, operas pirmizrāde notika 2000.gada 22.decembrī. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Andris Veismanis, režisore - Baņuta Rubesa, scenogrāfe - Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece - Kristīne Jurjāne, horeogrāfe - Elita Bukovska.
Operā paralēli risinās divi notikumi. Operas varoņi meklē pazudušo kanārijputniņu, kurš ir labākais tenors pasaulē. Paralēli putni iestudē operu un pat sarīko šim pasākumam veltītu preses konferenci.